Saskaņā ar Spānijas Karaliskās akadēmijas datiem, nervi ir bālganas auklas formā esošo nervu šķiedru kopums, kas vada impulsus starp centrālo nervu sistēmu un citām ķermeņa daļām. Tas ir, tās ir baltas stīgas, kuru izcelsme ir smadzenēs, no turienes tās dīgst vai iznāk, lai vienlaikus varētu saņemt sajūtas, lai izplatītu kustības impulsus visā ķermenī. Nerviem piemīt īpatnība, ka tie spēj pārraidīt elektriskos viļņus, kas tiek aktivizēti caur maņu stimuliemLai gan lielākajai daļai nervu impulsu izcelsme ir neironā, un tie atstāj aksonu otrā galā, un pateicoties sinapsei transmisija nonāk citā neironā. Katrs nervs sastāv no viena vai vairākiem nervu šķiedru saišķiem, uzsverot, ka līdz ar to katru no šīm nervu šķiedrām veido neirona un šūnu aksons.
Pastāv nervu klasifikācija, tādējādi ļaujot norādīt, ka ir divi veidi, no vienas puses, ir aferenti nervi, kurus raksturo fakts, ka tie spēj pārraidīt maņu signālus smadzenēm caur dažādiem orgāniem, piemēram, caur ādu, un, no otras puses, ir eferenti nervi, kuru funkcija ir nodot stimulējošos signālus no smadzenēm, sasniedzot muskuļus un dziedzerus. Lai gan pastāv arī cits klasifikācijas veids, pēc to izcelsmes nervi var būt: galvaskausa nervi (tie ir tie, kas dzimuši spuldzē vai smadzenēs), muguras nervi (tie ir tie, kas dzimuši no muguras smadzenēm) un visbeidzotsimpātiska nervu sistēma.
Nervi pēc to funkcijas tiek klasificēti: maņu vai centrveida nervi (to funkcija ir vadīt ierosmes, kas rodas ārpus nervu centriem), maņu nervi (tie spēj pārraidīt tikai stimulus, kas rodas orgānu orgānos). jutekļi), kustīgie nervi (atbildīgi par kustību pasūtījumu veikšanu no sekrēcijas no nervu centra uz muskuļiem vai dziedzeriem) un visbeidzot jauktie nervi (tie darbojas gan kā maņu, gan kustību orgāni)
