Slāpeklis ir bezkrāsains ķīmiskais elements, tā dabiskā forma ir gāzveida un pieder nemetālu ģimenei. Tas ir elements, kas, būdams nemetālu daļa, ir slikti elektrības vadītāji. Tā atomu skaitlis ir 7, bet simbols periodiskajā tabulā ir N.
Atmosfēru veido 78,1% tās slāpekļa. Šī kondensācija produkts ir līdzsvarošanas uzņem slāpekli no atmosfēras ar spēku baktēriju, ķīmisko un elektrisko, kas papildus noplūdi caur sadaloties neorganiska materiāla ar baktēriju vai pa degšanas.
Slāpekli var iegūt no atmosfēras, pārnesot gaisu ar karstu dzelzi vai varu, šādā veidā skābekli atdala no gaisa un atstāj slāpekli sajaucot ar neaktīvām gāzēm.
Starp dažādiem slāpekļa izmantošanas veidiem var minēt:
To lieto iesaiņotu pārtikas produktu konservēšanai, jo tas pārtrauc tajos oksidēšanās procesu.
To izmanto dažādu elektrisko daļu ražošanai, piemēram, diodes, tranzistorus un integrālās shēmas.
To izmanto nerūsējošā tērauda ražošanā.
Citi pielietojumi ir amonjaka ražošanā, ko pēc tam izmanto mēslošanas līdzekļu, urīnvielas, slāpekļskābes, amīnu un sprāgstvielu ražošanai.
Šo elementu var pārveidot arī par šķidrumu, tas tiek ražots rūpnieciski, destilējot šķidru gaisu pa daļām. Ir svarīgi norādīt, ka, rīkojoties ar šķidru slāpekli, ieteicams būt ļoti uzmanīgam, jo tā ir inerta gāze un ar zemu temperatūru, tāpēc tas var izraisīt apdegumus ikvienam, kas ar to nodarbojas.
Šķidrajam slāpeklim ir vairākas izmantošanas iespējas, daži no tiem ir: pārtikas transportēšanai un sasaldēšanai, paraugu šūnu saglabāšanai laboratorijās, kā arī asins, spermas vai olnīcu paraugu saglabāšanai, gatavojot pārtiku, piemēram, piemēram, saldējums utt.
Slāpeklis ir primārs elements nukleīnskābēs un aminoskābēs, kas ir būtiski dzīviem organismiem. Slāpeklis ir būtisks augu augšanai un līdz ar to arī ekosistēmu produktivitātei, kas savukārt ietekmē visas no tām atkarīgās būtnes.
