Veselība

Kas ir ortotāzija? »Tās definīcija un nozīme

Anonim

To definē kā ortotāziju vai procedūru, kurā tiek veikta virkne pasākumu, lai pacientam, kurš atrodas terminālajā stāvoklī, būtu pēc iespējas cienīgāka nāve. Jāatzīmē, ka daudzos reģionos ortotāziju sauc par cienīgu nāvi. Minētā procedūra var ietvert jebkāda veida tehnisku izmantošanu, kas ievērojami samazina gan fiziskās , gan psiholoģiskās sāpes, kuras minētā persona var izraisīt. Papildus tam ortotanāzija nozīmē faktupēc iespējas ilgāk saglabāt saikni, kas pacientam ir ar tuviniekiem; Tādējādi, tas tiek uzskatīts par būtisku, ka visi, kas tuvu tiem pavada persona, kas cieš no termināla slimība vai stāvoklis un veselības.

Neskatoties uz iepriekš minēto, ir jāuzsver fakts, ka šāda veida apstākļi, kas nav tikai vēlmju izteikšana, tajā iejaucas citi faktori, jo parasti ir tiesību akti, kuru galvenā funkcija ir garantēt virkni pamata ārstēšanas veidu attiecībā uz mirstošajiem.

Ortotāzija ir tiesības, un tāpēc katrs pacients, kurš cieš no neatgriezeniskas un neārstējamas slimības un kura veselības stāvoklis ir galīgs, var to izvēlēties, tas ir, viņš var izlemt un izteikt vēlmi noraidīt invazīvas ķirurģiskas procedūras, mitrināšanu, barošana un pat reanimācija ar mākslīgiem līdzekļiem (ja piemērojams), jo tie ir ārkārtīgi un nesamērīgi attiecībā uz izredzēm uzlabot viņu stāvokli un papildus tam, ka tie var izraisīt pacientam daudz vairāk sāpju nekā viņu pašu slimība.

Tomando en cuenta lo antes expuesto, se puede decir que la muerte digna, también conocida como ortotanasia, le da un encuadre legal a la decisión que un paciente toma o de los familiares del mismo, para ponerle punto final a la vida, dándole pase libre a los doctores para que procedan respecto a esta decisión.

Tā kā šāda veida apstākļiem ir liela nozīme sabiedrībā kopumā, nav pārsteidzoši, ka pastāv neatbilstības un pretrunas par to, kā rīkoties šāda veida situācijās. Papildus tam, ka daudzos gadījumos ortotanāziju mēdz sajaukt ar eitanāziju, divas procedūras atšķiras kategoriski, jo, piemēram, pirmajā gadījumā nāvi brīvprātīgi izraisa trešās personas, savukārt ka otrajā gadījumā ir sagaidāms tikai tas, ka tas notiek dabiski.