Vārds oksidēt nāk no vārda skābeklis, kas savukārt ir atvasināts no grieķu valodas "oxys", kas nozīmē skābi, un "genos", kas nozīmē ražot vai ģenerēt, tas tika nosaukts šādā veidā, jo franču ķīmiķis Lavoisier kļūdaini uzskatīja, ka nepieciešams skābeklis lai veidotos skābes. Skābekļa līdzīgo skābes ir ļoti kodīga vidi. Oksidēšanas ir ķīmiska reakcija, kas notiek ar elementa vai ķīmisko savienojumu vai nu no molekulu, atomu vai jonu komplekss, kas raža vai zaudē elektronus un vienlaicīgi šo palielina vielu oksidēšanās.
No otras puses, ir redukcijas reakcija, kas notiek, kad ķīmiska suga iegūst elektronus un vienlaikus samazina oksidācijas skaitu. Šo ķīmisko parādību sauc arī par oksidēšanās-reducēšanu, reducēšanu-oksidēšanu vai ar saīsinājumu redox, kas attiecas uz tām ķīmiskajām reakcijām, kurās atomi maina oksidācijas stāvokli.
Vairumā gadījumu oksidācijas process notiek tad, kad elektronu pārvietošana tiek veikta ar iegūstot skābekļa atomus, tas var tikt uzskatīta kad dzelzs (Fe) oksidē ar oksidēto iegūtā dzelzs trioksīds (Fe2O3), lai gan Oksidēšanās notiek ne tikai metāla vai metaloīdu elementos, bet arī dažos pārtikas produktos, piemēram, ābolos un salātos, kad tos sasmalcina un atstāj pakļautus skābeklim, novēro diezgan ātru oksidēšanās reakciju.
Sakarā ar to, ka tā ir ķīmiska reakcija, kad notiek oksidēšanās, notiek enerģijas izdalīšanās, kas var notikt lēnām (lēna oksidēšanās), ko mēs katru dienu varam novērot vai piedzīvot, piemēram, elpošanu, kas ir fizioloģiskais process, ar kuru dzīvās būtnes tiek apmainītas. oglekļa dioksīds (CO2) skābekļa (O2), metālu, piemēram, dzelzs , oksidēšanās vai korozijas dēļ, saskarē ar ūdeni, augu fotosintēze , fermentācija, cita starpā. Šis process ir iespējams arī ātra un eksplozīva enerģijas izdalīšanās(ātra oksidēšanās), ko var novērot sadegšanas gadījumā, atbrīvojot siltumenerģiju un kā rezultātā paaugstinot temperatūru, kā arī liesmas vai, piemēram, ogļūdeņraži.
