Pētersīļi ir Apiaceae sugu zālaugu krūmi, to zinātniskais nosaukums ir petroselinum crispum. To var plaši tirgot visā pasaulē, un to parasti stāda, lai to izmantotu kā garšvielu un dekoratīvu daļu dažādos ēdienos. Pašlaik tā ir galvenā detoksikācijas kokteiļu un spēļu sastāvdaļa. Pagaidām ir reģistrētas tikai divas klases, kas ir cirtaini pētersīļi un gludie pētersīļi. Tos var kultivēt dārzos, augļu dārzos un dažreiz ceļmalās visā Eiropā un dažās Āzijas daļās. Turklāt tas atrodas noteiktos Amerikas aklimatizētajos un mērenajos apgabalos.
Pētersīļi var izaugt no sēklām, bet to var panākt arī sējot stublāju gabalu, kuram ir saknes, tas ir augs, kuru var iegūt mājās. Zālītei ir ļoti plāni kātiņa lapas ir spilgti zaļas krāsas, kas izkliedētas rozetes veidā, tāpēc parasti sasniedz 15 cm un pārbauda tās mazos dzeltenos ziedus. Pētersīļi ir lielisks vitamīnu K, C vitamīna un flavonoīdu avots.
Jebkura veida pētersīļu lapās ir augsts vitamīnu A, B1, B2, C un D saturs, ja vien tos patērē neapstrādātus, jo vārot daļa no vitamīnu vienībām tiek izvadīti. Lai gan pētersīļus parasti gatavo viegli, lai saglabātu aromātu, tos var ēst arī neapstrādātus.
Divu esošo pētersīļu veidu īpašības ir šādas:
- Sīpolu pētersīļi: tai ir sakne, kuru var noapaļot vai izstiept. tas ir sagatavots kā selerijas un to var pievienot zupām.
- Lapu pētersīļi: lieto tikai kā garšvielu. Šajā daudzveidībā mēs atrodam parastos pētersīļus ar plakanu lapu, nedaudz apgrieztu un ļoti smaržīgu.
Pētersīļu uzlējumus var izmantot kā diurētisku līdzekli. Vācu un ķīniešu zāļu speciālisti iesaka to lietot kā tēju, lai normalizētu hipertensiju, un čerokiju indiāņi to izmanto kā atjaunojošu dzērienu, lai uzlabotu urīnpūšļa lietderību. Tāpat to nepārtraukti lieto kā emmenagogu.
