Vārds nafta cēlies no vārdiem petro (akmens) un oleums (eļļa); tas ir, " akmens eļļa ". Pazīstams arī kā "jēlnafta" vai "jēlnafta", tas ir sarežģīts šķidru ogļūdeņražu maisījums, kas lielākā mērā satur oglekli un ūdeņradi; ar nelielu slāpekļa, skābekļa un sēra daudzumu, kas veidojas, sadaloties un pārveidojot dzīvnieku un augu atliekas, kas vairākus gadsimtus ir apraktas lielā dziļumā.
Katra ķīmiskā elementa (organiskā un neorganiskā) klātbūtne dažādos daudzumos, kas veido eļļu, cita starpā nosaka tās īpašās īpašības, piemēram, krāsu, blīvumu, viskozitāti.
Ķīmiskā sastāva dēļ to var klasificēt kā: parafīnu; kura galvenais komponents ir ķīmiskais savienojums, ko sauc parafīns, tas ir ļoti šķidrs un gaišs. Naftēnu un tā galvenās sastāvdaļas uz naftēnos un aromātiskie ogļūdeņraži, ir ļoti viskozs tumšas krāsas eļļu. Un jauktais, kas parāda abu veidu savienojumus.
Par naftas izmantošana cilvēku datumiem atpakaļ gandrīz 5000 gadus, galvenokārt ierobežotiem mērķiem, piemēram, blīvēšanas kuģus, hidroizolācijas audumu vai veikt lāpām, iegūstot smērvielas un zāles, bet patiesā ekspluatācija Eļļa sākās tikai 19. gadsimtā. Tajā laikā rūpnieciskā revolūcija bija izraisījusi jaunu degvielu meklējumus, un sociālajām pārmaiņām bija vajadzīga laba, lēta lampu eļļa.
Mūsdienās naftas rūpniecībā tā iegūšanai tiek veikti četri galvenie procesi: izpēte (galvenokārt veic pētījumus uz virsmas, piemēram, lauka ģeoloģija un zemes reljefs, lai atrastu apgabalus ar eļļu), ieguve (naftas urbums un tā izmantošana), rafinēšana (procedūru un darbību kopums, kas ļauj izstrādāt izejvielu atvasinājumus ar lielāku ekonomisko vērtību), cita starpā mums ir destilācija, alkilēšana, hidrogenēšana, termiskā krekinga. Un visbeidzot, ir tirdzniecība un piegāde.
Nafta ir vissvarīgākais neatjaunojamais dabas resurss sabiedrībai, jo tā ir vajadzīga, lai apmierinātu daudzas enerģijas vajadzības. Naftas atvasinājumi (benzīns un sašķidrinātās naftas gāzes) šodien ir galvenā degviela, ko izmanto gan transportā, gan elektroenerģijas un apkures ražošanā. To izmanto arī kā izejvielu ķīmijas rūpniecībai.
Tomēr pēdējos gados šī materiāla pieejamība pasaulē ir samazinājusies, un tā relatīvās izmaksas ir pieaugušas. Pēc ekspertu domām, viņi aprēķina varbūtību, ka jēlnaftas piegāde ilgs tikai līdz 21. gadsimta pirmajām desmitgadēm.
