Asinsspiediena jēdziens ir tāds, kas tiek piemērots spēkam, ko asinsrite iedarbojas uz telpām, caur kurām tā cirkulē (kapilāri, vēnas, artērijas), lai izplatītos visā ķermenī. Asinsrites sistēmas dzīvniekiem balstās uz pastāvīgu un nemainīgu apriti asins plūsma no sirds uz vistālāko vietu vienmēr caur vēnu vai artēriju trombozes. Šai cirkulācijai ir ritms, kas var mainīties atkarībā no ļoti dažādiem faktoriem un kas iezīmē asinsspiedienu.
Asinsspiediens, kā jau tika teikts, ir spēks, ar kuru asinis plūst caur katra organisma dažādām artērijām un vēnām, sasniedzot no vistālākajiem punktiem sirds virzienā un otrādi. Šim spiedienam var būt divi galvenie veidi: vēnu spiediens, tas ir, tas notiek vēnās, un asinsspiediens, kas rodas artērijās, kanālos, kas ir lielāki un biezāki nekā vēnas. Asinis ieplūst sirdī no kustības plūsmas, kas notiek šajos kanālos, kas pazīstami kā vēnas un artērijas, un tiek attīrītas, lai tās atkal nosūtītu, radot spēku, kas pazīstams kā asinsspiediens.
Lai gan tas ir atkarīgs un atšķiras no katra dzīvnieka, asinsspiediens , kas cilvēkiem tiek uzskatīts par normālu medicīnisko parametru robežās, ir no 90/55 mm Hg līdz 119/79 mm Hg. Divi galvenie skaitļi ir tie, kas apzīmē sistolisko vai augstu asinsspiedienu (kad sirds saraujas kustībā), un divi zemie skaitļi apzīmē diastolisko vai zemo asinsspiedienu (kad sirds paplašinās). Personas veselībai ir ļoti svarīgi uzraudzīt šos skaitļus, jo spiediens virs vai zem tiem var norādīt uz nopietnu komplikāciju klātbūtni, piemēram, hipertensiju vai hipotensiju.
Ir svarīgi atzīmēt, ka asinsspiediens mainās atkarībā no ķermeņa daļas. Aortas iekšpusē, kas saņem asinis, kas pastāvīgi tiek sūknētas caur sirdi, tiek reģistrēts vidējais spiediens 100 mm Hg, savukārt dobās vēnas galā tas nokrītas gandrīz līdz 0.
