Kas ir Kioto protokols? »Tās definīcija un nozīme

Anonim

Kioto protokols ir vienošanās Vispārējo konvenciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu (UNFCCC) un starptautisku līgumu, kura mērķis ir, lai sasniegtu emisiju samazināšana sešu siltumnīcefekta efektu gāzu, kas izraisa globālo sasilšanu: dioksīds ogleklis (CO2), slāpekļa oksīds (N2O) un metāna gāze (CH4); papildus trim citām fluorētām rūpnieciskām gāzēm, tādām kā: perfluorogļūdeņraži (PFC), fluorogļūdeņraži (HFC) un sēra heksafluorīds, vismaz 5%.

Kioto protokolu Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) apstiprināja 1997. gada 11. decembrī Kioto (Japāna). Bet tas stājās spēkā tikai 2005. gadā. Līgumā tika noteikts, ka līgums ir obligāts, kad to ratificē iesaistītās valstis; Papildus tam, priekšstats par ilgtspējīgu attīstību tika veicināta, tādā veidā, ka netradicionālā enerģiju var izmantot arī, un tādējādi būtu iespēja samazināt globālo sasilšanu.

Darbības, kas ir nepieciešami, lai samazinātu savas emisijas, ir naftas pārstrādes ogļūdeņražu, tad apdedzināšana metāla minerālu, cementa ražošanas, tad elektroenerģijas ražošana, ražošana tērauda, tad stikla ražošana, koksnes, papīra. un ogles, kā arī keramikas izstrādājumu ražošana.

Starp valstīm, kas piedalās nolīgumā, ir:

Amerikas Savienotās Valstis: neskatoties uz atteikšanos no protokola, uzskatot to par neefektīvu, Amerikas Savienotās Valstis Obamas vadībā 2015. gadā nolemj izvirzīt mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 30%.

Eiropas Savienība: kā aktīva pārstāvja kristalizācijas protokola, tā uzņēmusies saistības samazināt emisijas par 8%.

Spānija: apņēmusies samazināt emisijas ne vairāk kā par 15%. Tomēr tas nav izpildīts, jo saskaņā ar publiskotajiem datiem Spānija pēdējos gados ir palielinājusi savas emisijas, piemēram, 2015. gadā tās pieaugums bija 24,233%.

Argentīna: lai tā būtu valsts, kas attīstās un kurai ir tikko 0,6% no kopējām pasaules emisijām, nav nepieciešams sasniegt protokolā noteiktos kvantitatīvos mērķus. Tomēr kā iesaistītā valsts tā ir apņēmusies samazināt emisijas vai vismaz tās nepalielināt.

Kanāda: šī valsts 2011. gadā nolēma atteikties no Kioto protokola, lai neuzņemtos sankcijas, kas saistītas ar emisiju samazināšanas neievērošanu.