Induktīvā spriešana ir pazīstama arī kā loģika no apakšas uz augšu. Tas ir domāšanas veids, kas koncentrējas uz vispārinātu paziņojumu izveidi, pamatojoties uz konkrētiem piemēriem vai notikumiem. Veicot šāda veida argumentāciju, mēs strādājam no konkrētiem piemēriem, kas var būt vai nav patiesi; tad tie tiek pārnesti uz vispārinātiem jēdzieniem.
Mēs varam teikt, ka induktīvā spriešana darbojas kā instruments izsmalcinātā matemātikā, lai gan mēs to izmantojam jau kopš zīdaiņu vecuma! Izmantojot induktīvo pamatojumu, mēs izmantojam savu pieredzi un novērojumus, lai izdarītu secinājumus par to, kas notiks nākotnē. Pirmās reizes, kad bērnībā kaut ko nometām, objekts nokrita zemē. Galu galā mēs nolēmām, ka šis modelis turpināsies, lai arī kāds būtu objekts: lietas krīt. Induktīvā spriešana ir svarīgs veids, kā atklāt jaunas lietas matemātikā.
No zinātniskā viedokļa induktīvā spriešana izveidojās no septiņpadsmitā gadsimta, piedaloties filozofam Francis Bacon. Šis filozofs uzskatīja, ka vispārīgus secinājumus var izdarīt, izmantojot tabulas, kurās dati tiek sistemātiski un sakārtoti apkopoti par pētāmo.
Parasti tiek uzskatīts, ka šī argumentācijas forma iet no konkrētā uz vispārīgo. Tādējādi dažos īpašos gadījumos starp viņiem tiek novērota noteikta likumsakarība, un šī loģika ļauj mums izdarīt vispārēju secinājumu. Citiem vārdiem sakot, tiek detalizēti novēroti konkrētie fakti, un pēc tam tiek ierosināts likums, kas izskaidro šo notikumu likumsakarību.
Indukcija rada vispārīgus likumus, kuru pamatā ir reālu notikumu novērošana. Tāpēc tas ir vispārinājums, kas varētu būt kļūdains. Līdz ar to induktīvās metodes secinājumi vai likumi ir iespējami un ir spēkā tikai tik ilgi, kamēr neviens gadījums nav pretrunā ar vispārinājumu. Induktīvisms tiek kritizēts kā pamatota pamatojuma stratēģija, jo tam ir vairākas nepilnības.
Induktīvā un deduktīvā ir divas dažādas spriešanas metodes, kuras plaši izmanto arī filozofijā un gandrīz visos zinātniskajos pētījumos.
Šīs metodes ir daļa no loģiskās domāšanas un analītiskajiem procesiem, taču ir svarīgi zināt, ka tās pilnīgi atšķiras viena no otras un ka tās tiek izmantotas, balstoties uz pētnieka vajadzībām.
