Ekonomiskā recesija ir kritiska situācija, kurā valsts cieš kritumu ražošanā no iekšzemes kopprodukta, un tāpēc šis samazināšanās rada nervozitāti par daļu no investoriem, tādēļ lejupslīde palielinās un valsts nonāk ekonomisko krīzi. Vienkārši sakot, recesija varētu sākties un veicināt, kad investori pastāvīgi sūknē kapitālu ražošanas uzņēmumos. Tā kā nav resursu, nav produkta, nav pārdošanas, rodas deficīts, lai beidzot nonāktu ekonomiskā depresijā.
Tomēr no recesijām ir iespējams izvairīties, jo ir daži rādītāji, ar kuriem var paredzēt iespējamo recesiju valstī, vissvarīgākais no visiem ir bezdarba līmeņa pieaugums, kas savukārt rada patēriņa un tā tālāk. Masveida darbinieku skaita samazināšana norāda, ka uzņēmumiem nav spēka ražot un celt ražošanu, kapitāla injekcijas ir nervozas līdz brīdim, kad tās pārtrauc.
Citi “simptomi”, par kuriem vērts izcelt recesiju, ir: nokavētā kredītportfeļa palielināšanās, lielāki banku ierobežojumi kredītu piešķiršanai, patērētāju spēju samazināšanās; nokavētā kredītportfeļa pieaugums parādnieku nespējas dēļ, procentu likmju pieaugums.
2010. gadā Amerikas Savienotās Valstis piedzīvoja lielu lejupslīdi, kuras galvenais cēlonis bija karš pret Irāku Tuvo Austrumu valstīs. Šis karīgais konflikts noveda bankas pie bankrota, sabruka Volstrīta, kā arī daudzas ekonomikas, kas atkarīgas arī no ASV.
