Regulējums ir noteikumu kopums, kas izveidota ar kompetentu pārstāvi, lai izveidotu atkarības parametrus, lai veiktu konkrētu uzdevumu jēdzieniem. Valdības ziņā konstitūcija, kas ir maksimālais regulējums, kas jāievēro un jāievēro visai nācijai, piešķir izpildvarai pilnvaras, lai veiktu likumdošanas administrēšanu un lemtu par noteikumiem un to grozījumiem, kas tiks izmantoti valsts kontrolei.
Regula norāda uz likumdošanas funkcijas īstenošanu, un doktrīnā un jurisprudencē tā ir atzīta par regulējošu varu. Regulas mērķis ir atvieglot tiesību aktu piemērošanu, detalizēt tos un darboties kā piemērotus instrumentus tā satura izpildei. Noteikumi ir noteikumi, un tiem būs tikai dzīvība un tiesību izjūta, ja vien tie ir atvasināti no tiesību normas, ko tie regulē administratīvajā sistēmā.
Tuvums, ko izpildvara uztur kopā ar sociālo realitāti, piemērojot likumu, liek noteikumiem darboties kā vispiemērotākajiem instrumentiem to satura īstenošanai, tādējādi saglabājot taisnīguma un suverenitātes stāvokli. Noteikumiem jāievēro reālie apstākļi un vajadzības, kas tiks modelēti vidē, lai uzturētu taisnīgu to iedzīvotāju attīstību, kuri ir tieši saistīti vai kurus ietekmē pasākumi. Noteikumi tiek izmantoti, lai nepārkāptu stabilitāti visās nozīmēs regulēt maz ticama biznesa sekas un uzturēt taisnīgumu visos dzīves aspektos.
