Runājot par darba attiecībām, tas attiecas uz tām attiecībām, kuras ražošanas procesā ir izveidojušās starp darbu un kapitālu. Tajā cilvēki, kas iegulda darbu, tiek saukti par līgumiem, bet tie, kas iegulda kapitālu, ir pazīstami ar darba devēja vai darba devēja vārdu. Kaut arī darba ņēmējs būs fiziska persona, savukārt darba devējs var būt gan fiziska, gan juridiska persona. Pašlaik šāda veida attiecības regulē darba līgums, kurā abas iesaistītās puses ir formāli brīvas. Vēl viens šī termina lietojums šodien ir atsauce uz saikni, kas var izveidoties starp diviem vai vairākiem cilvēkiem darba vietā.
Pašlaik sabiedrībā darba attiecības tiek regulētas, izmantojot darba līgumus, kas ir atbildīgi par abu pušu tiesību un pienākumu noteikšanu. Piemērs tam ir tas, ka darba līgumā ir norādīts, ka darba ņēmējam būs pieejama kompensācija, ja viņu atlaidīs bez iemesla, kas to attaisno.
No otras puses, jāņem vērā, ka darba attiecības var būt divu veidu; individuāls vai kolektīvs. Savukārt individuālās darba attiecības ir tādas, kurās izolēts darbinieks nodibina savu darba devēju vai tiešo priekšnieku. Tā kā kolektīvajās darba attiecībās tiek izveidota arodbiedrība, kas ir atbildīga par darba ņēmēju pārstāvēšanu uzņēmumā vai organizācijā, kas tos pieņem darbā.
Kolektīvo attiecību gadījumā tās tiek uzrādītas ar mērķi samazināt atkarības un pakļautības situāciju, kas pastāv starp darba ņēmēju un darba devēju. Tā kā tiek uzskatīts, ka arodbiedrībai ir lielāka nozīme, lai tā varētu uzlikt savus nosacījumus un tādējādi panākt taisnīgas un līdzsvarotas darba attiecības abām pusēm.
Viens no atšķirīgajiem elementiem darba attiecībās ir tas, ka tie parasti nav līdzsvaroti, tas ir, ka tajos vienmēr būs kāds elements, kam ir tiesības tos ierosināt vai izbeigt, kā to uzskata par piemērotu, un šī persona būs tā, kas algos darbinieku vai tādu, kas nodrošina ražošanas līdzekļus, lai tie varētu darboties. Daudzas reizes darba attiecības kļūst problemātiskas, parasti tad, kad darba devējs pārmērīgi izmanto šo varu sev par labu, lai veiktu ļaunprātīgu darba praksi.
