Termins reportāža attiecas uz darbību, kuras laikā žurnālists ir iecerējis mutiski vai rakstiski veikt darbu kādā ievērojamā notikumā, lai tas beidzot nonāktu masu zināšanās. Parasti ziņas tiek pētītas un, pamatojoties uz tām, tiek organizētas tās sastāvdaļas, ar kurām tiek mēģināts tās atklāt loģiskā veidā, saglabājot atbilstošu un vienkāršu valodu, kā arī stilu, kāds ir izdevējam vai televīzijas namam. Tas ir izstrādāts subjektīvi, tas ir, tajā ir iekļauts tās personas vai grupas viedoklis, kura bija atbildīga par lingvistiskā sastāva strukturēšanu, lai smalki ietekmētu sabiedrību, mudinot viņus būt ideoloģijas vai viedokļa dalībniekiem.
Runājot par ziņojumiem, kas īpaši paredzēti drukātajiem medijiem, lielākoties tiem tiek pievienoti attēli, kas apraksta vai attiecas uz tematu. Tomēr šīs īpašības atšķiras atkarībā no laikraksta vai žurnāla izskata. Galvenais uzdevums ir pārraidīt patiesu informāciju, bez jebkādas izmaiņas attiecībā uz apstākļiem notikuma. Televīzijas plašsaziņas līdzekļu ziņojumi mēģina pārvietot skatītāju uz notikuma vietu, nodrošinot attēlus un videoklipus, kam pievienots ziņas izklāsta subjekta stāstījums.
Pārsteidzoša pārskatu iezīme ir tā, ka atšķirībā no pašreizējiem atjauninājumiem to ilgums ir ilgāks, un tas ir nepieciešams, lai varētu iedziļināties apspriestajā tēmā. Tās struktūra sastāv no divām galvenajām daļām - sākuma un attīstības; pirmais ietver tēmas ievadu, kontrastu un pēdiņas, bet pēdējais ir paredzēts tikai tēmas izskaidrošanai.
Saskaņā ar sekojošo tematu ir 10 ziņojumu veidi: zinātniski, kuros viņi runā par zinātnes un tehnoloģijas progresu; skaidrojošs, kur tiek pētītas sabiedrības interesējošās tēmas; izmeklēšanas, kurā žurnālistam jākonsultējas ar dažādiem avotiem, kas runā par to pašu tēmu, lai atrastu nezināmu informāciju; cilvēka interese, kas attiecas uz cilvēka vai kopienas dzīvi un rīcību; formāls, pētnieka viedoklis nav iekļauts, tas ir līdzīgs pašreizējām ziņām; stāstījums, tā struktūra apzīmē faktus tā, it kā tie būtu stāsts; interpretējošs, kurā, izmantojot radošu rakstīšanu, jāizskaidro konteksti, kas veido ziņu sižetu; autobiogrāfisks, kas izceļ paša žurnālista dzīvi; informatīvs, tajā sīkāk sīki aprakstītas ziņas; visbeidzot, aprakstošā atbild par notikuma maņu aspektu saistīšanu.
