Rūpniecisko revolūciju saprot kā kustību un izmaiņas, kuras mašīnu izgudrošana un pielietošana rūpniecībā nozīmē rūpnieciskajā un ekonomiskajā kārtībā. Kopš šī brīža vīriešu dzīve, sociālās struktūras un starptautiskās attiecības radikāli pārveidojās. Tas nebija notikums, kas parādījās pēkšņi vai negaidīti, gluži pretēji, tas bija ilgs process daudzu gadu garumā. Tās pilnīga attīstība ilga gandrīz divus gadsimtus, un tās pirmsākumi meklējami 18. gadsimta vidū Anglijā, pēc tam tā nonāca Rietumeiropā, sākot ar Nīderlandi un Franciju, vēlāk, cita starpā, uz Vāciju, Spāniju, Itāliju, Amerikas Savienotajām Valstīm.
Industrializācija bija tiešas kapitālistiskā ražošanas veida attīstības sekas, kad merkantilisma iespējas bija izsmeltas. Liela kapitāla koncentrācija ļāva veikt milzīgas investīcijas mašīnu ražošanā. Industrializācija noteica pilnīgu iepriekšējās ekonomiskās sistēmas, kuras pamatā bija lauksaimniecība, sadalījumu, un tādējādi ekonomika kļuva atkarīga no apstrādes rūpniecības un rūpniecības. Lielākas peļņas meklējumi rūpniecības uzņēmumos galvenokārt izpaudās tādu mašīnu izgudrošanā, kas paredzētas ražošanas procesu vienkāršošanai un jaunu, lētāku un efektīvāku enerģijas avotu izmantošanai.
Jaunās mašīnas vispirms tika ieviestas tekstilizstrādājumu darbnīcās (lidojošais maršruta autobuss, vērpšanas virpas, spēka stelles, šujmašīna), taču drīz tās izplatījās arī tērauda rūpniecībā, īpaši pēc tvaika dzinēja atklāšanas ., kas savukārt noveda pie dzelzceļa un kuģu izgudrošanas, izmantojot šo enerģijas veidu. Kopš 1830. gada tērauda rūpniecība ir ievērojami paplašinājusies, izmantojot minerālogles kā degvielu (reverberācijas krāsnis, tvaika āmurs) un ar milzīgu dzelzs daudzumu, kas vajadzīgs dzelzceļa būvei visā Eiropā.
Rūpniecības revolūcija izraisīja nacionālo ienākumu pieaugumu uz vienu iedzīvotāju, ražošanas līdzekļu koncentrāciju nelielas sabiedrības grupas, buržuāzijas, rokās, kas arī tiecas kontrolēt valsts varu.
Tas arī ļāva paplašināt iedzīvotāju skaitu, attīstīt sakarus un paaugstināt dzīves un darba līmeni. Tomēr industrializācijas sākumposmā bija vērojama darba ņēmēju pirktspējas samazināšanās un dzīves līmeņa pazemināšanās.
