Video karte ir datoru elements, kas atšifrē un atšifrē valodu, kas tiek ražota datora procesorā, lai to pārveidotu par galalietotājam saprotamiem simboliem, attēliem un attēlojumiem, tādējādi video karte tiek datorizētā ierīce, kas apstrādā gala rezultātu, ko sistēma datoram rada lietotājam. Video kartes ir pazīstamas kā grafikas kartes vai video paātrinātāja kartes, tās var integrēt centrālajā panelī (GPU: "Graphics Processing Unit") vai arī tās ir perifērijas ierīces, kas terminālim piešķir īpašu vai optimālāku veiktspēju.
Par pirmās video kartes, kas pastāvēja bija pirmajiem datoriem, kas noregulē televīzijas signālu, apstrādāti dati, kas nāca caur radio antenām un parādīs to, izmantojot monitora izgaismota ar gaismas kādā atvilktnē. Mūsdienās datori ir galvenā videokartes tirdzniecība, kas piedāvā lielāku izšķirtspēju vai lielāku jaudu, lai ekrānus savienotu ar vienu datoru. Videokartes ir attīstījušās paralēli kameru uzņemto attēlu kvalitātei.
HD tehnoloģijas (“Augstas izšķirtspējas” vai “Augstas izšķirtspējas”) izgudrošana piespieda videokartes iekļaut lielākas jaudas un daudz lielākas apstrādes jaudas interfeisa savienotājus. HD “Augstas izšķirtspējas multivides saskarne” vai “Multivides saskarne High Definition ”), kas arī ietekmēja tādas būtiskas funkcijas kā RAM, procesors un datoru atmiņas ietilpība.
Citas iekārtas, kas videokartēm ir piešķīrušas revolucionāru pielietojumu, ir videospēļu konsoles un viedtālruņi. Mājas spēļu stacijās tiek izmantotas daudz sarežģītākas grafikas kartes, kas spēj efektīvāk noteikt kontroliera kustības un iestatījumus, kā arī atbalsta dažāda veida spēles, kuras var spēlēt. No otras puses, viedtālruņos GPU veidā tie apstrādā datus šajās mazajās kabatas ierīcēs, radot vērienīgu telefonijas tirdzniecību, kurā visaugstākās izšķirtspējas ekrāni ir tie, kas pārdod visvairāk un sniedz lietotājam vislabāko grafisko pieredzi, pateicoties jaudas kombinācijai starp procesoru un GPU.
