Likumā nodevība ir noziegums, kas aptver dažus galējākos aktus pret jūsu tautu vai suverēnu. Vēsturiski valsts nodevība aptvēra arī noteiktu sociālo priekšnieku slepkavību, piemēram, vīra slepkavību, ko veica viņa sieva, vai skolotāja slepkavību, ko veica viņa kalps. Nodevība pret karali bija pazīstama kā nodevība, bet nodevība pret mazāku priekšnieku - neliela nodevība. Persona, kas izdara nodevību, likumā ir pazīstama kā nodevēja. Orānas tiesību vārdnīcā (1983) nodevība ir definēta kā "pilsoņa rīcība, lai palīdzētu ārvalstu valdībai gāzt, karot vai nopietni kaitēt". Daudzās valstīs mēdz uzskatīt arī par nodevību mēģināt vai sazvēresties gāzt valdību, pat ja nēĀrvalstu valsts ir palīdzēt vai iesaistīties šādas pūles.
Reizēm termins "nodevējs" ir ticis izmantots kā politisks epitets neatkarīgi no jebkādas pārbaudāmas nodevības. Ar pilsoņu karš vai sacelšanās, uzvarētāji var uzskatīt, ka zaudētāji par nodevējiem. Tāpat termins "nodevējs" tiek izmantots karstās politiskās diskusijās - parasti kā mānīšana pret politiskajiem disidentiem vai pret varas amatpersonām, kuras tiek uzskatītas par nespēju rīkoties savu vēlētāju interesēs.
Nodevību var definēt dažādi. Šeit mēs to definēsim kā jebkuru darbību, kas palīdz ārvalstij uzbrukt, karot, gāzt vai citādi sabojāt nodevēja valsti. Ja jūs sazvērējaties, lai palīdzētu ārvalstu varai uzbrukt jūsu valstij, jūs esat vainīgs nodevībā. Tos, kas izdara nodevību, sauc par nodevējiem. Mazākā nozīmē nodevēji var nodot jebkuru cilvēku grupu, piemēram, politisko partiju vai pat vienkārši draugus. Vēlreiz šeit mēs aplūkosim lielo nodevības noziegumu, par kuru soda likums.
Valsts, kurā dzīvojat, nosaka nodevības definīciju, kā arī prasības notiesāšanai un turpmākajam sodam. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs bieži ir grūti pārliecināt kādu par nodevību. Vietās, kur ir diktatūra, nodevību ir daudz vieglāk pierādīt. Pēc Kubas revolūcijas tur bija viegli pārliecināt kādu par nodevību.
