Vārda variantam var būt dažādas nozīmes atkarībā no konteksta, kurā tas tiek lietots. Variants var attēlot dažādus veidus, kā kaut kas tiek parādīts. Piemēram: "mūzikas grupa izpildīja motīvu ar dažādiem mūzikas variantiem, lai producents varētu izlemt, kurš no tiem ir vispiemērotākais, lai to prezentētu sabiedrībai".
Lingvistikas jomā vārda variants apzīmē dabiskās valodas specifisko formu, kuras pazīmes izmanto noteiktas populācijas, kas ir savstarpēji saistītas, sociālās vai ģeogrāfiskās saites. Tāpēc valodas variants ir dažādas formas, kuras pieņem viena un tā pati valoda, atkarībā no runātāja dzīves vietas (šo variantu sauc par dialektu), vecumu, kādā viņi ir, un sociālo grupu, kurai pieder.
Varianti var būt saistīti ar vārdu intonāciju, vārdu krājumu un izrunu. Parasti to publiski runājot var redzēt skaidrāk nekā rakstiski, tādā veidā, klausoties, kā kāds runā, ir viegli pieņemt, no kura reģiona viņi nāk. Piemēram, ja jūs nākat no valsts vai pilsētas, ja esat bērns, pieaugušais vai vecāka gadagājuma cilvēks, kā arī jūsu izglītības līmenis.
Valodas variantos ir dažādas tipoloģijas, kuras var atšķirt pēc ģeogrāfijas, valodas evolūcijas vai sociolingvistiskajiem faktoriem. Daži no tiem ir:
Diatopiskie vai ģeogrāfiskie varianti: tie izpaužas vienā un tajā pašā valodā runājot atšķirīgi, pateicoties attālumam starp vienu un otru reģionu. Piemēram: Amerikā viņi saka "sērkociņi" objektam, kuru Spānijā viņi sauc par sērkociņiem. Šīs modifikācijas ir tā saucamais dialekts. Tāpēc spāņu valodai ir divi varianti: spāņu valoda, ko runā Spānijā, un spāņu valoda, kuru runā Latīņamerikā.
Diahroniski varianti: tas ir saistīts ar valodas izmaiņām, kad tiek salīdzināti dažādu periodu teksti. Tādējādi var atšķirt seno un mūsdienu spāņu valodu.
Sociālie varianti: tas ir saistīts ar studiju līmeni, sociālo klasi, profesiju un vecumu.
Situācijas varianti: tie ir saistīti ar runas veidu, sākot no konteksta, kurā atrodas runātājs, runāšanas veids ballītē ar draugiem nav tāds pats kā sanāksmē ar priekšnieku.
