Termins mati nāk no latīņu valodas "villus", kas nozīmē "matu šķipsnas". Par matiem saprot īsus matus, kas patversmēs vai pārklāj dažas cilvēka ķermeņa vietas, kas sastāv no matu šķiedrām. Citiem vārdiem sakot, mati ir tie mati vai samazināti, mīksti un smalki mati vai villi, kas ir īsāki nekā galvas, kas aptver dažādas cilvēka ķermeņa daļas. To, ko sauc arī par ķermeņa apmatojumu, veido kapilāras šķiedras, kā minēts iepriekš, tās ir īsas un plānas, kuru izmērs parasti ir mazāks par 2 mm, un arī šo matu folikuliem nav tauku dziedzeru, kas aptver lielāko daļu ķermeņa virsmas, izņemot pēdu, plaukstu un dzimumorgānu gļotādu.
Šo matu palielināšanās un augšana ir saistīta ar katra indivīda androgēnu līmeni, kas ir vīriešu hormoni. Un tāpēc vīriešiem ir vairāk matu nekā sievietēm, jo viņiem ir augstāks androgēnu līmenis. Kopš bērna bērnības tas sāk paplašināties, līdz tas pilnībā pārklāj cilvēka ķermeni, cita starpā izslēdzot noteiktas vietas, piemēram, gļotādas, ausu aizmuguri. Bet vislielākais pieaugums notiek pubertātes laikā un pēc tā, un jāatzīmē, ka tas ir skaidri nošķirts no augšanas uz galvas un ir mazāk redzams.
Ir vairāki matu veidi, piemēram: sejas apmatojums, saukts arī par bārdu, fiziska īpašība, kas mūs atšķir vīriešus un sievietes; Tas aug ūsu zonā, tempļos, zodā un dažreiz uz vaigiem. Krūts matiņi, kas aug uz vīriešu krūtīm, reģionā starp kaklu un vēderu, attīstās pubertātes laikā un pēc tam. Padušu apmatojums padušu zonā parādās vēlīnā pusaudža gados, un augšana parasti tiek pabeigta vēlīnā pieaugušā vecumā. Kaunuma apmatojums aug dzimumorgānu rajonā, kājstarpē un dažreiz augšstilbu augšdaļā un attīstās pubertātes laikā. Vēdera apmatojums Tas aug vēderā un krūškurvī vai krūtīs.
Otra acepción de la palabra vello es para designar a la pelusa que cubre la piel de algunas frutas o plantas que suelen darle una apariencia aterciopelada.
