Vārdam pantam ir divas nozīmes. No vienas puses, tas ir cieši saistīts ar svēto tekstu sastāvu (vispazīstamākā būtu Bībele un Korāns). Šis teksts tiek izmantots arī jomā, literatūras un precīzāk ar dzejošana dzejoļi.
Konkrētajā Bībeles gadījumā tie, kas to ir lasījuši, neapšaubāmi vispirms atzīst šo konkrēto dalījumu, kur sadalījums frāzēs vai segmentētās frāzēs ir preču zīme katrā tās nodaļā. Jo patiesībā, ir vārsmas tik izplatīta, reliģijas, ka viņi ieradās uz dzīvi ārpus Bībeli.
Piemēram, 1. Mozus grāmatas 1. pantā: 1: "Sākumā Dievs radīja debesis un zemi." Tomēr Korāna grāmatā, kas, kā zināms, ir visatbilstošākais svētais teksts pēc islāma reliģijas pavēles, katrā nodaļā ir arī iedalījums pantos. Tur tos īpaši sauc par bēdām, un ir vairāk nekā seši tūkstoši divi simti. Pants ir mazākais Azoras vai nodaļu sadalījums, kas šajā gadījumā ir 114.
Bībeles panta funkcija ir izcili praktiska, jo tā ir numerācijas sistēma, kas ievieš kārtību dažādās to sastādītajās grāmatās. Kas attiecas uz otro nozīmi (starp citu, mazāk pazīstamu un lietotu), tas ir brīvvārdu sinonīms.
Vēsturiski dzeja tika rakstīta no stingras un skaidri definētas metriskās struktūras (dekazilbi, hendekazilbi, aleksandrieši…), kā arī no atskaņas, toņa un tembra. Šī struktūra nav pazudusi, taču, parādoties avangarda dzejai, dominēja brīvie vārsmas, saukti arī par pantiem. Kaut arī brīvais pants un pants būtu sinonīmi, daži zinātnieki uzskata, ka tie nav pilnīgi vienādi (vārsmas parasti ir galvenās mākslas vārsmas, bet brīvās - mazsvarīgās). Pants nav atskaņa un tam nav noteikta garuma. Līdz ar to šī īpašība ļauj dzejniekam rakstīt brīvāk, bez vajadzības izteikties ar metrisku struktūru, kas ierobežo viņa radošumu.
No stingra viedokļa raugoties, ir iespējams runāt par dzejoļi dzejolis, lai gan šis vārds ir ļoti reti, jēdziens verlibrā tiek izmantota vairāk.
