Dzeramais ūdens attiecas uz ūdens veidu, kuram tiek veiktas vairākas procedūras, lai padarītu to dzeramu, lai cilvēki to varētu lietot bez problēmām, jo tajā būs līdzsvarots minerālvielu saturs. Lai ūdeni varētu uzskatīt par dzeramu, tā pH līmenim jābūt diapazonā no 6,5 līdz 6,9. Dzeramo ūdeni raksturo arī tas, ka tajā nav organismu, kas var kaitēt veselībai. Ūdens attīrīšanas process tiek veikts ūdens attīrīšanas iekārtās, kur tiek veikta atbilstoša attīrīšana.
Šāda veida ūdens ļauj cilvēkiem to lietot bez jebkādiem ierobežojumiem, jo veiktā apstrāde nodrošina garantiju, ka tam nebūs nekādas ietekmes uz cilvēka ķermeni. Savukārt, ja ūdens netiek pareizi apstrādāts, tas var saturēt tādus mikroorganismus kā baktērijas, vīrusi, kā arī toksiskas vielas, kas var kaitēt veselībai. Šī iemesla dēļ, lai to varētu patērēt, ir nepieciešams process, kas pazīstams kā attīrīšana, kas rūpējas par visu veidu kaitīgo vielu likvidēšanu, kas padara to par pilnīgi drošu ūdeni lietošanai pārtikā.
Ūdens attīrīšanas process var būt dažāda veida, no kuriem visizplatītākais ir sterilizācija, ūdenim pievienojot hloru, lai izskaustu patogēnus. Cits veids ir ultravioletā gaisma, kā arī ozons. Visizplatītākais ir tas, ka šie procesi tiek veikti ūdeņos, kas nāk no dabīgiem avotiem, piemēram, pazemes ezeriem vai avotiem, kā arī upēs, ūdenskrātuvēs utt.
Ūdens dzeršanas procesa posmi ir šādi. Pirmkārt, ūdens jāfiltrē, lai novērstu lielos cietos atkritumus, pēc tam jāpievieno hlors un citas ķīmiskas vielas, lai novērstu kaitīgie aģenti un cietie atkritumi kļūst par maziem flokšiem, pēc tam tiek veikts process, ko sauc par dekantēšanu, kur tiek likvidēti tā sauktie flokši un citas daļiņu paliekas, beidzot atkal tiek veikta filtrēšana, kur ūdens iziet cauri dažādiem filtriem lai novērstu atlikušās atliekas.
