Termins ekonomiskā efektivitāte, kā norāda tās nosaukums, ir veiklība, kurā ekonomikas sistēma izmanto ražošanas resursus, lai apmierinātu savas vajadzības. Todaro to definē kā jēdzienu, kas ražošanas jautājumos nozīmē "izmantot ražošanas faktorus zemāku izmaksu kombinācijā, patēriņā, izdevumu sadalījumā, kas maksimāli palielina patērētāju apmierinātību (lietderību)". Turklāt tiek teikts, ka viena ekonomiskā sistēma ir efektīvāka par citu (salīdzinoši), ja tā nodrošina vairāk preču un pakalpojumu sabiedrībai, izmantojot tos pašus ekonomiskos resursus.
Šī jēdziena izcelsme pašlaik ir saistīta ar marginalistu skolu - Antoine Augustin Cournot un Jules Dupuit darbaspēks, kas attiecīgi ieviesa korporatīvās un sociālās peļņas vai peļņas maksimizēšanas jēdzienus.
Viens no daudzajiem ekonomikas mērķiem ir saistīts ar ražošanas palielināšanu, kas pastāv jau kopš tās pirmsākumiem. Šīs jomas eksperti cita starpā izmantoja tādus terminus kā produkta vai ražošanas palielināšana, produktivitātes palielināšanās neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz konkrētām mašīnām vai sistēmu kopumā.
Ekonomiskā efektivitāte ietver divus ļoti svarīgus aspektus, kas ir:
- Ražošanas efektivitāte: tā ir situācija, kad nav iespējams palielināt kādas preces vai pakalpojuma saražoto daudzumu, ja vien netiek samazināts kāda cita saražotais daudzums, izmantojot visus resursus un labāko pieejamo tehnoloģiju. Citiem vārdiem sakot, jauna resursu pārdale neļauj saražot vairāk labumu, neražojot mazāk citu. Vienīgais veids, kā palielināt visu preču ražošanu, ir uzlabot tehnoloģiju vai palielināt resursu daudzumu. Tas nozīmē, ka katrs no individuālajiem ražotājiem iegūst ne tikai maksimālo produkciju, izmantojot minimālos resursus, bet arī to, ka ražošana tiek panākta ar minimālām iespējamām izmaksām.
- Apmaiņas un patēriņa efektivitāte: situācija, kurā starp cilvēkiem ir tāds faktoru un preču sadalījums, ka, ja tas tiek mainīts, lai gūtu labumu kādam indivīdam, tas noteikti kaitē citam. Citiem vārdiem sakot, starp cilvēkiem nav citu preču un faktoru pārdales, kas vienlaikus uzlabotu viņu visu labsajūtu.
