Jēdziens " kapitāls" tiek plaši izmantots likumā, tas nāk no latīņu valodas " aequĭtas" , jo tas ir pamats, lai noteiktu parametrus, uz kuriem balstās taisnīgums. Daudzi sajauc taisnīgumu ar taisnīgumu, bet taisnība ir Jurisconsult Ulpiano izteiktais priekšraksts, kurā viņš apgalvo, ka taisnīgums nav nekas cits kā nodoms katram dot to, kas viņiem pienākas. No šejienes rodas nepieciešamība piešķirt sabiedrībai normu izveidi, lai tās tās ievērotu, lai ievērotu taisnīgumu un līdz ar to arī taisnīgumu.
Likumu apkopojums, saskaņā ar kuru cilvēks attīsta sabiedrisko dzīvi, ir balstīts uz vēsturē ierakstītajiem rakstiem un priekšrakstiem, parastajiem viņa iemesliem būt un sabiedrības dzīves attīstībai. Taisnīgums kalpo, lai piešķirtu līdzsvarotam kontekstam morālu, pilsonisku un konstitucionālu vienādojumu, kas cilvēkam ir jāievēro, lai uzturētu kārtību. Ja nebūtu taisnīguma, starp visiem cilvēkiem nebūtu līdzsvara, pārsniedzot apziņu, kas cilvēkam var būt par to, kas viņam atbilst, pēc viņa būtības pastāv sociālā sarakste, kas viņu pielīdzina jebkuram citam.
Vai taisnīgums nosaka dominēšanu pār cilvēku, kas pārsniedz viņa paša intereses ? Atbilde ir nē. Cilvēks, kas apveltīts ar brīvu gribu, daudzos aspektos samaitā taisnīguma mērķi, tomēr iedzīvotāju masa joprojām ir stabila, paklausīga pavēles rīkojumam, kas izstrādāts, balstoties uz likumiem un normām, kas ļauj katrai personai jāsniedz tas, kas atbilst, ka katrs maksā par savas rīcības sekām un ka par jebkādu kaitējumu vai aizspriedumiem tiek saņemta kompensācija, kas nepieciešama, lai sekotu sociālās strāvas gaitai, kurai viņi pieder.
Mūsdienās taisnīgums ir sarežģītāks jautājums, ņemot vērā cilvēka evolūciju sabiedrībā un to, ko daba ir pagriezusi sev par labu, jēdziens tiktu ievērojami paplašināts, ja mēs analizētu cilvēka vienlīdzību ar vidi vidi, jo kaitējumu, ko cilvēks nodarījis savai videi, nav iespējams pielīdzināt tam, ko daba varēja nodarīt cilvēkam.
