Terminam ir dažādi lietojumi vai nozīmes, kuras atkarībā no teikuma konteksta var saprast pareizi. Pirmkārt, tas attiecas uz darbību, efektu vai procesu, lai kaut ko veidotu vai veidotu, piemēram, uz darba komandas izveidošanu.
Izmantojot šo jēdzienu šajā nozīmē, tas attiecas uz kaut kā radīšanu, kas ir bijusi sinonīms tam, ko nozīmē apmācība. Tas ir fakts, ka tiek veidots kaut kas tāds, kas iepriekš neeksistēja vai nebija izveidots.
Otrkārt, termins apmācība apzīmē šo mācību procesu, lai iegūtu zināšanas un prasmes, kuras indivīds ir spējīgs saņemt, kas neapšaubāmi ir saistīta ar izglītību.
Turklāt retrospektīvā analīzē tas attiecas uz zināšanu līmeni, kas indivīdam ir par konkrētu zinātni vai priekšmetu. Piemēram, "Zēns no vidusskolas atnes izcilu ķīmijas pieredzi, viņš var paplašināt šīs zināšanas koledžā un kļūt par lielisku ķīmijas inženieri." Kā novērots, tas runā par pagātni vai par apmācību, kuru persona jau ir ieguvusi.
Šajā ziņā parādās tā sauktā profesionālā apmācība, kas attiecas uz apmācību, ko cilvēki saņem, lai iekļūtu darba pasaulē. Tas dod iespēju indivīdiem izveidot darbavietas.
Tā cilvēki visu mūžu pastāvīgi veidojas. Dažādās disciplīnās un zinātnēs tiek analizēta apmācība, ko cilvēki saņem, un tās ietekme uz viņiem.
No socioloģijas viedokļa apmācība, ko cilvēki saņem no sabiedrības, liek viņiem internalizēt uzvedības modeļus, tas ir, regulēt savu uzvedību, pamatojoties uz to, ko sabiedrība un ģimene viņiem ir mācījusi.
No šī principa tiek sadalīts pat tā dēvētais pilsoniskais un ētiskais treniņš, kas daudzās valstīs tiek izmantots kā akadēmisks priekšmets izglītības vidējā un augstākā līmenī, kas risina ētikas, morāles un pilsoniskās dzīves jautājumus.
Starp citām disciplīnām ir militārā apmācība, apmācība, cita starpā, no ģeoloģijas, medicīnas, sporta viedokļa.
