Tas bija liels strīds, kas notika tagadējās Amerikas Savienotajās Valstīs un bija nozīmīgs amerikāņu nācijas veidošanā. Šis karš, kas pazīstams arī kā pilsoņu karš, nozīmēja ziemeļu valstu konfrontāciju ar dienvidu štatiem par to, ka viņiem nebija līdzīgu mērķu attiecībā uz tādas tautas veidošanos, kas tikko sāka piedzimt pēc 1776. gada neatkarības.
Pilsoņu karš savu nosaukumu ieguvis tikai no tā , ka dienvidu valstis centās atdalīties no pārējām, nepieņemot ziemeļu štatu verdzības izmantošanu tā laika produktīvajās sistēmās. Datumi, kurus mēs satiekam šim karam, svārstās no 1861. gada aprīļa līdz 1865. gada aprīlim.
Varētu teikt, ka konflikts, kas radīsies, veidojot pilsoņu karu, rodas no brīža, kad Ziemeļamerikas štati sasniedza neatkarību no Lielbritānijas kronas. Kad 1776. gadā tika nodibināta neatkarība, valstīm bija jāatrod veidi, kā izveidot jaunu tautu, un konflikti par nācijas tipu, kas interesēja katru pusi, sāka pastiprināties.
Galvenais strīds izraisīja ziemeļu vai atcelšanas valstu saikni ar dienvidu valstīm, pēdējās apstiprināja vergu izmantošanu savās plantācijās, savukārt ziemeļu valstis uzskatīja, ka progresīva un moderna nācija nevar apstiprināt šādu ļaunprātīgas izmantošanas sistēmu. Tādējādi strīdi bija ne tikai sociāli, bet arī ekonomiski un kulturāli, jo tie ietekmēja katras valsts ražošanu un dzīvesveidu. Par ierašanās Abraham Lincoln 1860.gadā, lai varas izraisīja neapmierinātību konservatīvo dienvidos palielināt pirms rašanos liberālās līderis.
Visbeidzot, var teikt, ka šādi tika nosaukts 1861. un 1865. gada pilsoņu karš starp ASV ziemeļu un dienvidu štatiem Prezidenta Linkolna ievēlēšanas un verdzības atcelšanas dēļ. Vergsaimnieki (dienvidu štati) saņēma konfederācijas nosaukumu; Un (federālie) abolicionisti. Konfliktā tika nolemts, kāds būs valsts ekonomiskais modelis starp protekcionistisko industrializāciju ziemeļos un brīvo lauksaimniecības tirdzniecību dienvidos.
