Mazāk izplatītais daudzkārtnis (LCM) ir mazākais skaitlis, izņemot 0, kas ir 2 vai vairāk skaitļu reizinājums. Lai labāk izprastu šo definīciju, mēs aplūkosim visus terminus:
Vairāki: skaitļa daudzkārtņi ir tie, ko iegūstat, reizinot to ar citiem skaitļiem.
Apskatīsim 2 un 3 reizinājumu piemēru. Lai atrastu to reizinājumus, 2 vai 3 reiziniet ar 1, ar 2, ar 3 utt.
2 x 1 = 2 2 x 2 = 4 2 x 3 = 6 2 x 4 = 8 un tā tālāk līdz bezgalīgiem skaitļiem.
3 x 1 = 3 3 x 2 = 6 3 x 3 = 9 3 x 4 = 12 un tā tālāk līdz bezgalīgiem skaitļiem.
Kopējais vairākkārtējs: Kopējais vairākkārtējs ir skaitlis, kas vienlaikus ir divu vai vairāku skaitļu reizinājums, tas ir, šo skaitļu kopējais vairākkārtējs.
Turpinot iepriekšējo piemēru, aplūkosim kopējos 2 un 3 reizinājumus.
Vismazāk izplatītais vairākkārtējs: Vismazāk izplatītais vairākkārtējais ir mazākais kopīgo daudzkārtņu skaits.
Turpinot iepriekšējo piemēru, ja kopējie 2 un 3 reizinājumi bija 6, 12 un 18, vismazāk kopējais vairākkārtējs jeb LCM ir 6, jo tas ir mazākais no kopējiem reizinājumiem.
Tālāk mēs redzēsim, kā aprēķināt vismazāk izplatīto daudzkārtni. Jūs varat izmantot divas metodes.
Pirmā LCM aprēķināšanas metode ir tā, kuru mēs izmantojām iepriekš, tas ir, mēs uzrakstām katra skaitļa pirmos reizinātājus, norādām kopīgos daudzkārtņus un izvēlamies mazāko kopīgo vairākkārtēju.
Tagad paskaidrosim otro LCM aprēķināšanas metodi. Šajā gadījumā vispirms ir jāsadala katrs skaitlis galvenajos faktoros. Tad mums būs jāizvēlas kopējie un neparastie faktori, kas izvirzīti līdz maksimālajam eksponentam, un, visbeidzot, mums būs jāreizina izvēlētie faktori.
Vēl viens LCM izmantojums ir algebrisko izteiksmju jomā. Divu šo izteicienu LCM ir ekvivalents tam, kuram ir mazākais skaitliskais koeficients un zemākā pakāpe, ko var dalīt ar visām dotajām izteiksmēm, neatstājot atlikumu.
