Tās ir iestādes, kas nodarbojas ar tirdzniecību, rūpniecību, finansēm un pat dažādu pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai un kuru resursi ir sakārtoti pareizi, lai sasniegtu savu mērķi. Lai uzņēmums iekļūtu vidējā diapazonā, tas nedrīkst pārsniegt darbinieku, resursu un gada pārdošanas apjomu, ko noteiks valsts, kurā minētā organizācija ir dibināta.
Dažās valstīs šīs iestādes tiek uzskatītas par vidējiem uzņēmumiem, kuru darba samaksa ir no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit strādājošajiem, un gada atlikums ir no 10 līdz 48 miljoniem eiro, savukārt citās valstīs ierobežojumi ir atkarīgi no apgabala, kurā minētā organizācija specializējas. Piemēram, Argentīnā uzņēmums tiek uzskatīts par vidēju, ja tajā strādā ne vairāk kā trīs simti darbinieku un tā gada pārdošanas apjoms nepārsniedz 18 miljonus peso, no otras puses, nozares uzņēmumsKomercija ir vidēja, ja tajā strādā līdz 100 darbiniekiem un pārdošanas apjoms nepārsniedz 13 miljonus peso. Kopumā šāda veida uzņēmumi strādā galvenokārt komerciālajā sektorā, tas ir saistīts ar faktu, ka ieguldījumi, kas nepieciešami, lai iekļūtu rūpniecības nozarē, ir ļoti lieli, un arī tāpēc, ka uzņēmumā darbojas ierobežots personāla skaits.
Šie uzņēmumi daudzos gadījumos palīdz lieliem uzņēmumiem, jo tie tiek pieņemti darbā, lai sniegtu pakalpojumus, kuru izmaksas, iespējams, bez lielo uzņēmumu sniegšanas, būtu augstākas.
Atšķirībā no lielajiem uzņēmumiem, tā piedāvātie produkti parasti nav tik standartizēti, kas ļauj viņiem pielāgoties patērētāju prasībām, kas viņiem dod priekšrocības salīdzinājumā ar lielajām korporācijām.
Pēdējos gados dažādās jomās ir notikuši daudzi tehnoloģiski sasniegumi, un, protams, uzņēmējdarbības nozari nevarēja palikt ārpus šiem sasniegumiem, tas daudziem no šiem uzņēmumiem ļāva modernizēties , lai nodrošinātu labāku pakalpojumu un produktu kvalitāti, tas var būt neproduktīvas tām organizācijām, kurām nav nepieciešamo resursu minētās tehnoloģijas iegūšanai, tas izraisa stagnāciju vidēja lieluma rūpniecības attīstībā un izaugsmē un ievērojami palēnina to mērķi, proti, piedāvāt kvalitatīvus produktus, tāpēc daudzās valstīs šāda veida uzņēmumus aizsargā valsts, kas nozīmē, ka tām ir vienādas iespējas piekļūt kredītam que las grandes organizaciones empresariales, permitiéndoles poder competir en los distintos mercados, además de ofrecer gran cantidad de empleos a aquellas personas que los requieran, fomentando así el crecimiento económico del Estado donde esté establecida.
