Apelācija par Amparo ir atlīdzināšanas darbība atkarībā no attiecīgās valsts tiesību aktiem, pilsoņa un zināmo un izlemto personu konstitucionālo tiesību aizsardzības vai īpašas tiesas, piemēram, Konstitucionālās tiesas, Augstākās tiesas. o Parasts tiesas tiesnesis saskaņā ar katras valsts procesuālo likumu noteikumiem. Amparo veic divkāršu funkciju: pilsoņa aizsardzību viņa pamatgarantijās un viņa paša konstitūciju, lai garantētu viņa priekšrakstu un jūras neaizskaramību ar vispārējām normām, kas ir pretrunā ar šiem priekšrakstiem, vai ar varas darbībām, kas pārkāpj atzīto pamattiesību saturu. Konstitūcijā.
Saskaņā ar katras valsts procesuālajiem likumiem aizsardzību var garantēt ar tiesas procesu vai ar procesuālu pārsūdzību.
Kā darbību amparo sastāv no tā, ka procesa sākumā oriģinālā veidā tiek aizsargātas visas tiesības, kas nav fiziskas vai ambulatoras brīvības (tās īpaši aizsargā habeas corpus). Tāpat kā habeas corpus garantē fiziskas vai ambulatoras brīvības izmantošanu, amparo mēdz garantēt arī citas pamattiesības. Tāpēc ikviena persona, kurai ir liegtas kādas no Konstitūcijā, likumā vai attiecīgā gadījumā starptautiskajos līgumos tieši vai netieši atzītās tiesības, var izmantot šo rīcību.
Kā resurss amparo ir papildu procesuāla garantija pilsonim. Lai gan visai tiesu iestādei ir pienākums īstenot tiesību aktus, kad tiesas process ir pabeigts un pilsonis uzskata, ka ir pārkāptas viņa pamattiesības, pārsūdzēt aizsardzību kompetentajā tiesu iestādē.
Nosaukumu, ka resurss saņem dažādās Latīņamerikas valstīs ir valsts valstī, kas ir, Bolīvija (agrāk saukts "Apelācija par Amparo"), Ekvadora un Peru sauc "action aizsardzībai", Kolumbijā "" Un Brazīlijā " Drošības mandāts “; Ieskaitot pārsūdzību, kas iesniegta Amerikas Cilvēktiesību tiesā par tā saukto “Amerikas aizsardzība”.
Tie, kas iebilst pret kritēriju, ka amparo jāuzskata par resursu, apgalvo, ka resurss vienmēr rodas procesā; Lai gan amparo nedomā izlabot sliktas procedūras vai pareizi interpretēt spēkā esošos noteikumus strīdīgā procesā, bet drīzāk mēģināt aizsargāt cilvēku pamattiesības. Tāpat, lai nostiprinātu šo nostāju, tiek apgalvots, ka aizsardzības līdzekļi darbojas tikai pret varas iestādēm, savukārt amparo rīkojas arī pret personām.
