Ergoterapija ir (saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem) metožu, metožu un darbību kopums, kas, veicot terapeitiskos nolūkos piemērotas darbības, novērš un uztur veselību, veicina funkciju atjaunošanu, aizstāj invaliditātes deficītu un novērtē uzvedības pieņēmumus un to dziļo nozīmi, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku indivīda neatkarību un reintegrāciju visos tās aspektos: darba, garīgajā, fiziskajā un sociālajā.
Ergoterapiju raksturo izglītība un rehabilitācija pēc aktivitātes. Tieši ar ikdienas dzīves aktivitātēm (personīgā aprūpe, darbs un atpūta) un citiem globāliem un analītiskiem vingrinājumiem terapeits organizē terapiju, lai uzlabotu spēju rīkoties un prasmes individuāli vai grupā.
Koncentrējoties uz pieaugušajiem, gados vecākiem cilvēkiem un bērniem, tostarp jomā psihiatrijas, neiroloģija, reimatoloģija vai funkcionālā rehabilitācija, ergoterapeits veic savu darbu iestādēs (slimnīcās, rehabilitācijas centros, uc), vai arī tie var arī strādāt privāti.
Šo profesiju raksturo arī ortozes (ierīces, kas tiek izmantotas, lai atbalstītu neiromuskuloskeletālās sistēmas darbību), lietošana ar ārsta recepti, padomi par tehniskiem palīglīdzekļiem cilvēkiem ar invaliditāti. Ergoterapijai ir būtiska loma rehabilitācijā ekoloģiskajā vidē, veicinot rehabilitāciju, nosakot apstākļus, kas ļautu atgriezties pie autonomijas pāraudzināšanas sistēmā, lai persona varētu pārvietoties ar maksimālu autonomiju savā personīgajā, profesionālajā dienasgrāmatā, atpūta un ikdienas aktivitātes.
Vairumā gadījumu ergoterapeiti strādā ar psihomotoriem, fizioterapeitiem, ārstiem (nepieciešama recepte), medmāsām, psihologiem, neiropsihologiem, sociālajiem darbiniekiem, patologiem.
Ergoterapeits ir veselības aprūpes speciālists, kurš savu praksi balsta uz saikni starp cilvēka darbību un veselību. Darbojas personas vai cilvēku grupas vārdā medicīniskā, sociālā, izglītības un profesionālajā vidē. Tajā novērtē cilvēka traumas, spējas un integritāti, kā arī viņu kustības, maņu, psiholoģiskās un kognitīvās spējas. Tas analizē vajadzības, dzīves paradumus, vides faktorus, nelabvēlīgās situācijas un nosaka ergoterapijas diagnozi.
Tas īsteno aprūpi, profilaksi, terapeitisko izglītību, rehabilitāciju, reintegrāciju un psihosociālo rehabilitāciju ar mērķi samazināt un kompensēt darbību ierobežojumus un izmaiņas, attīstot, atjaunojot, saglabājot personas neatkarību, autonomiju un sociālo līdzdalību.
