Vārds Number nāk no latīņu numĕrus ar tādu pašu nozīmi. Tā ir jebkura zīme vai simbols, ko lieto, lai apzīmētu daudzumus, vērtības vai entītijas, kas rīkojas kā lielumi. Tas ir attiecības starp daudzumu un vienību izpausme.
Kopš civilizācijas sākuma cilvēks ir pieredzējis nepieciešamību skaitīt, tādējādi izdomājot skaitļus, kā tas notiek ar romiešu vai arābu cipariem (arābi tos ieviesa Eiropā), pēdējie ir skaitļu simbolizēšanai visbiežāk izmantotie simboli., kas ir 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9 un 0.
Skaitļi tiek sagrupēti kopās vai dažādās struktūrās. Katrā skaitļu komplektā ietilpst iepriekšējais, un tas ir pilnīgāks par to un ar lielākām iespējām savā darbībā.
Skaitļu kopu var klasificēt: naturālos skaitļos, kurus mēs parasti izmantojam skaitīšanai, tie ir pozitīvi skaitļi un bez decimāldaļas (N = 0,1, 2, 3,…). Par veseli skaitļi, ietver visas dabas numurus un to pretstatus; tas ir, ieskaitot negatīvus (-2, -1,0, 1, 2,…).
Ir arī racionāli skaitļi, tie, kurus var izteikt kā divu veselu skaitļu koeficientu. Racionālo skaitļu kopu Q veido veseli skaitļi un daļskaitļi (frakciju formā). Par iracionāli skaitļi ir skaitļi, kas ir bezgalīga decimālo (3.5, 60,2,…).
Ar reāliem skaitļiem, wrap visus ciparus iepriekš aprakstītos. Tie aptver reālo līniju, un jebkurš tās punkts ir reāls skaitlis. Reālie skaitļi nav sakārtoti tā, lai tos varētu pasūtīt pa vienam; tas ir, racionāla skaitļa nav "nākamā", jo starp jebkuriem diviem racionālajiem skaitļiem ir citas bezgalības.
Visbeidzot, mums ir iedomāti skaitļi, tie, kas tiek iegūti, iegūstot negatīvā skaitļa kvadrātsakni. Un kompleksi skaitļi, kurus veido visi reālie skaitļi un visi iedomātie skaitļi.
Gramatikas jomā skaitlis ir gramatiska kategorija, kas izsaka vārda unikalitāti un daudzskaitli. Skaitļa ietvaros izšķir vienskaitli, kas apzīmē vienu būtni vai objektu, un daudzskaitli, kas norāda vairāk nekā vienu vai kopu.
